Uzmanību – draud sankcijas, ja ēka nav savlaicīgi nodota ekspluatācijā!
Ministru kabineta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” ir noteikts maksimālais ēku būvdarbu termiņš – astoņi gadi. Savukārt būvēm, kurām tika veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, – pieci gadi.

Tas nozīmē, ka individuālo dzīvojamo māju, kuru celtniecība sākta pirms 2014. gada 1. oktobra, būvdarbu pabeigšanas termiņu skaita no 2014. gada 1. oktobra (MK noteikumu stāšanās spēkā datums), un attiecīgi tās ekspluatācijā bija jānodod līdz 2022. gada 1. oktobrim.

Šāds likums tika pieņemts, lai izvairītos no tā, ka, pabeidzot būvniecību, personas to patvaļīgi ekspluatē un nenodot ekspluatācijā. Par to cik daudz ekspluatācijā nenodotu ēku Latvijā bija līdz 1.oktobrim precīzas statistikas nav, ir tikai provizoriskas aplēses. Rīgā nenodotu ēku skaits bija vislielākais – vidēji 6000 būves tai skaitā daži lielie objekti, kuru būvniecība ir iesākta pirms 2008. gada un iepriekšējās krīzes laikā tie nav tikuši pabeigti. Daugavpilī līdz 1.oktobrim nebija nodotas 2090 ēkas, Liepājā 420 un Ādažos 1000 būves.

Kopumā jāsecina, ka skaitļi ir diezgan augsti un tam par iemeslu ir vairāki faktori – īpašnieku vēlme apdzīvot ekspluatācijā nenodotas ēkas ir saistīta ar nekustamā īpašuma nodokļa apjomu. Tāpat mēdz būt gadījumi, kad būvniecības laikā veiktas atkāpes no būvprojekta. Īpašnieki apzinās, ka pieņemt ekspluatācijā šādu būvniecību nebūs iespējams, bet būvniecības dokumentācijas izmaiņas prasa zināmus resursus.

Ne mazāk svarīgs kavējošais faktors ir administratīvais slogs un dažādu saskaņojumu laikietilpība, kas procesu padara diezgan sarežģītu. Būvniecības procesa saskaņošanai Latvijā ir jāveic 14 procedūras, kam nepieciešamas vidēji 192 dienas un tas ir salīdzinoši ilgs laiks, ja salīdzinām ar kaimiņvalsti Lietuvu (75 dienas) un Igauniju (103 dienas). Visvairāk laika aizņem tieši būvju kadastrālā uzmērīšana, ko veic Valsts zemes dienests. Reģionos uzmērīšana var prasīt trīs mēnešus, Rīgā pat četrus.

Bet neskatoties uz visu, normas ir jāievēro un būves ir jānodod ekspluatācijā. Minimālais būvdarbu apjoms, kas ir pietiekams dzīvojamās mājas pieņemšanai ekspluatācijā ir sekojošs:

• pilnīgi pabeigti vispārējie būvdarbi un inženiertīklu izbūve;
• veikta fasādes apdare;
• labiekārtota teritorija ielas pusē;
• iekārtota vismaz 1 dzīvojamā telpa, virtuve un sanitārais mezgls;
• sanitārās iekārtas pievienotas inženiertīkliem.

Lai nodotu būvi ekspluatācijā nepieciešami dokumenti, ko nosaka Ministru kabineta noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 167.punkts:

• būvprojekta izmainītās daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem;
• institūciju, kas ir izdevušas tehniskos vai īpašos noteikumus, atzinumu par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai (piemēram, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atzinums, Veselības inspekcijas atzinums, Skursteņslauķa atzinums, Elektroinstalāciju pārbaudes akts);
• tehnisko noteikumu izsniedzēju atzinumus par inženiertīklu gatavību ekspluatācijai;
• izpildmērījumu plānu, tai skaitā vertikālo uzmērījumu;
• būvdarbu žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju (ja būvdarbus veic būvkomersants);
• būvuzrauga pārskatu par būvuzraudzības plāna izpildi (ja objektā veikta būvuzraudzība);
• būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja attiecas;
• ēkas vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu;
• ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu (atjaunošanas vai pārbūves gadījumā – ja veikti energoefektivitātes pasākumi);

skaņas izolācijas mērījumus – jaunbūvējamām daudzdzīvokļu dzīvojamām un publiskām ēkām.Ja dokumenti ir pazaudēti vai kādu citu iemeslu dēļ nav pieejami – būvvalde pēc būvniecības ierosinātāja lūguma ir tiesīga izsniegt gan būvatļaujas, gan būvprojekta apliecinātu kopiju eksemplārus, ja šāda dokumentācija ir būvvaldes rīcībā.

Svarīgi zināt, ka ja būve nav savlaicīgi nodota ekspluatācijā draud sankcijas:

• Būvvalde ir tiesīga piemērot soda naudas: Fiziskai personai 70 – 2000 EUR, juridiskai personai 125 – 7100 EUR. Jāpiebilst, ka administratīvo sodu var piemērot, tikai ja būvinspektors apsekojis objektu un konstatējis, ka būve tiek lietota pirms tās nodošanas ekspluatācijā. Ja būvvaldes pārstāvis ieradīsies, bez uzaicinājuma, tad konkrētais nodošanas ekspluatācijās process, būs piespiedu kārtā ar maksimāli samazinātu termiņu, kas ierobežos jebkura pieaicināmā speciālista darbu, attiecīgi izmaksas.

• Īpašumu apliek ar paaugstinātu nodokļa likmi 3% apmērā. Nodoklis ir spēkā līdz brīdim, kad būve tiks nodota ekspluatācijā. Nodoklis ir maksājams no lielākās kadastrālās vērtības: vai nu būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības, vai būves kadastrālās vērtības. Vēršam Jūsu uzmanību, ka pašvaldībām ir tiesības, nevis pienākums celt nekustamā īpašuma nodokli. Līdz ar to paaugstinātā nodokļa piemērošana ir atkarīga no katras pašvaldības deputātu lēmumiem.Labā ziņa ir tāda, ka būvdarbu veikšanas termiņu ir iespējams pagarināt, izņemot, ja būvdarbi objektā nav uzsākti līdz būvatļaujā norādītajam maksimālajam būvdarbu veikšanas ilgumam. Jo šādā situācijā būvatļaujas adresāts nevar izpildīt Ēku būvnoteikumu 97. punktā minētos nosacījumus.
  Aicinām Latvijas iedzīvotājus sazināties ar savām pašvaldībām vai konsultantiem, lai noskaidrotu savas būves individuālo situāciju un sakārtotu visus jautājumus, kas saistīti ar nenodotu būvju nodošanu ekspluatācijā.