Likums dod iespēju privatizēto dzīvokļu īpašniekiem izpirkt zemi 10.01.2023

Savulaik zemes reformas rezultātā, atjaunojot īpašumtiesības bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem uz zemi, izveidojās dalītie īpašumi – dzīvokļu īpašniekiem nepieder zeme, uz kuras atrodas dzīvojamā māja. 

Rezultātā dzīvokļu īpašniekiem bija un ir jārēķinās, ka papildus ikmēneša komunālajiem maksājumiem, jāparedz arī līdzekļi zemes nomai.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta publiskajiem datiem  Latvijā ir aptuveni 3677 daudzdzīvokļu mājas, kurās ir aptuveni 111 000 dzīvokļi. 

Šīs mājas atrodas uz 3000 zemes vienībām. Redzams, ka dalītā īpašuma problemātika praktiski ir tikai lielāko pilsētu problēma, jo pārējās pilsētās un lauku teritorijās šādu gadījumu, kad daudzdzīvokļu mājas atrodas un dzīvokļu īpašniekiem nepiederošas zemes, skaits ir nenozīmīgs – pa kādai mājai mazpilsētā vai pagastā. Aktuālākā problēma ir Rīgā. No visām daudzdzīvokļu mājām, kas ir šādā statusā, aptuveni 30% ir Rīgā. Tālāk seko Jūrmala, Daugavpils, Jelgava un Ogre.

„Problemātiskās” mājas pamatā atrodas padomju laika apbūves teritorijās. 

Rīgā tie ir tādi mikrorajoni kā:

• Purvciems (ap Ieriķu ielu)
• Ķengarags
• Pļavnieki 
• Vecmīlgrāvis
• Iļģuciems  
• Ziepniekkalns

 Piemēram, pēc dzīvokļu skaita lielākā dalītajā īpašumā iesaistītā māja atrodas Ziepniekkalnā (garākajā dzīvojamā mājā Baltijā) Ozolciema ielā 18, kurā ir gandrīz 400 dzīvokļu. 

Jūrmalā dalīto īpašumu daudzdzīvokļu mājas visvairāk koncentrējušās Dubultos un Kauguros, bet Jelgavā tās izvietojušās izkliedēti – atrodas Māras, Asteru, Pētera, Raiņa u.c. ielās, dažas mājas Pārlielupē. Ogrē līdzīgi kā Jūrmalā dalīto īpašumu mājas izvietojušās noteiktās vietās, pamatā Mārkalnes prospektā un Skolas, Pirts, Robežu ielu rajonā.

Š.g. 1.janvārī stājās spēkā Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums, kas paredz, ka privatizēto dzīvokļu īpašnieki daudzdzīvokļu mājās, kuras atrodas uz citai personai piederošas zemes, un līdz ar to pastāv piespiedu dalītais īpašums, varēs izpirkt mājai funkcionāli nepieciešamo zemi.

Tās ir labas ziņas dzīvokļu īpašniekiem, bet ne tik labas zemes īpašniekiem. 

Ēku īpašniekiem tā ir iespēja izbeigt dalīto īpašumu visos tajos gadījumos, kuros ēkas īpašnieku kopums to vēlas neatkarīgi no zemesgabala īpašnieka piekrišanas vai nepiekrišanas. Respektīvi, dzīvokļa īpašnieki var iegūt zemi savā īpašumā bez zemesgabala īpašnieka piekrišanas. 

Secība kādā dzīvokļu īpašnieki var iegūt zemi ir sekojoša:

1. Lai uzsāktu atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojuši dzīvokļu īpašnieki, kuriem pieder vairāk nekā puse no visiem daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem;
2.  Pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pieņem lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu;
3.  Valsts zemes dienests kā atsavināmo zemi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrē atbilstošu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētu zemes vienību vai zemes vienības.

Atsavināšanas cenu aprēķinās Valsts zemes dienests, tātad cena tiks noteikta nevis pēc tirgus cenas, bet pēc kadastrālās vērtības. Zvērināts tiesu izpildītājs piedalās dzīvokļu īpašnieku sapulcē un ieved lietu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu. Tiesu izpildītāja izmakas tiks segtas no valsts budžeta.

To cik tas ir taisnīgi pret zemes īpašniekiem ir diskutējams un pretrunīgs jautājums – zemi zem dzīvojamām ēkām varēja iegādāties jebkurš tai skaitā dzīvokļu īpašnieki, kas šo iespēju neizmantoja. 

Zeme likumīgi, pirkšanas procesā nonāca esošo īpašnieku īpašumā – tagad piespiedu kārtā, ne tirgus cenas vērtībā zemes īpašumi tiek piespiedu kārtā atsavināti. Šeit rodas juridiski retorisks jautājums – cik tālu valsts drīkst iejaukties brīvajā tirgus ekonomikā un vai jaunā likuma normas kaut kādā mērā neapliecina tiesisko nihilismu no valsts puses?

Bet, ignorējot juridiski retoriskos jautājumus ir jāsecina, ka izbeidzot dalīto īpašumu, ievērojami palielināsies apvienotā nekustamā īpašuma vērtība, kas veicinās stabilitāti un civiltiesisko apgrozību nekustamo īpašumu jomā.  

Lasīt iepriekšējo